Definīcija:Vārda leksiskās nozīmes daļa — nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru, piemēram, vārds čučēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams sarunvalodā, vārds dusēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams poētiskajā valodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENconnotation
LVkonotācija
RUконнотация
DEKonnotation
Definīcija:Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas. Piemēram, vārds mīkstpēdiņš izsaka nievājošu emocionālu attieksmi, tas ir tēlains un lietojams sarunvalodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007