Definīcija:1. Viduslaikos — klaušu vai naturālās rentes nomainīšana ar naudas renti. 2. Tiesības saņemt uzreiz visu uzkrāto summu skaidrā naudā, piem., atsakoties no ikgadējiem pensijas maksājumiem nākotnē. 3. Apdrošināšanas polišu īpašnieku tiesības, aizejot pensijā, ikgadējās pensijas vai tās daļas vietā saņemt ar nodokļiem neapliktu vienreizēju izmaksu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000