Definīcija:Skaitlis, kas raksturo dažādu rādītāju attiecību (piem., pamatlīdzekļu paplašināšanas, likviditātes, darbu mehanizācijas, izmaksu pieauguma, pamatlīdzekļu atjaunināšanas, apgrozāmo līdzekļu aprites, maiņas u. c. Δ).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENcoefficient; factor; rate; ratio
LVkoeficients
RUкоэффициент
DEKoeffizient; Beiwert; Faktor
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENcoefficient
LVkoeficients
RUкоэффициент
DEKoeffizient
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993
36 Zinātne
LVkoeficients; reizulis
RUкоэффициент
DEKoeffizient
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENcoefficient
LVkoeficients
RUкоэффициент
DEKoeffizient
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
64 Tehnoloģija
ENcoefficient
LVkoeficients
RUкоэффициент
DEKoeffizient
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
64 Tehnoloģija
ENcoefficient
LVkoeficients
RUкоэффициент
DEKoeffizient
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcoefficient
LVkoeficients
DEKoeffizient
FRcoefficient
Definīcija:occasionally used to denote a dimensionless statistic,e.g.the moment-ratio beta2 as a coefficient of kurtosis or the coefficient of product-moment correlation.