Definīcija:Īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Visbiežāk to panāk, novietojot kādu teikuma locekli neparastā vietā, piemēram, apzīmētāju aiz apzīmējamā vārda teikumā: Tā bija pagātne, sveša un tāla. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENinsulation; insulant
LVizolācija
RUизоляция
DEIsolierung; Isolierstoff
Definīcija:Cietas, šķidras vai gāzveida vielas un materiāli ar labām dielektriskām īpašībām, ko izmanto vadītāju un elektroaparātu strāvu vadošo daļu pārklāšanai, lai palielinātu to elektrisko izturību.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997
68 Enerģētika
ENisolation
LVizolācija
RUизоляция
DEIsolation; Isolierung; Absonderung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995