Definīcija:Koeficients, kas atspoguļo kāda perioda naudas pirktspējas samazināšanos vai paaugstināšanos salīdzinājumā ar bāzes periodu un pamatojas uz ražošanas resursu un patēriņa preču cenu indeksu izmaiņām šajā periodā. Δ var noteikt, lietojot indeksu, ko nosaka vai nu pēc formulas: (ΣC1i•Q0i:ΣC0i•Q0i)•100; vai arī pēc formulas: (ΣC1i•Q1i:ΣC0i•Q1i)•100, kur C1 ir izstrādājuma pārskata perioda cena un C0 — bāzes perioda cena, bet Q1 ir Δ aprēķināšanai paredzēto izstrādājumu veidu pārskata perioda apjoms, bet Q0 — bāzes perioda apjoms. Lielākās grūtības, nosakot Δ, ir preču (preču groza) izvēle, t. i., lai tās spētu maksimāli objektīvi atspoguļot inflāciju.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENinflation(IETEICAMS); stagflation(PIEĻAUJAMS); rate of inflation(PIEĻAUJAMS); fight against inflation(PIEĻAUJAMS)
LVinflācija(IETEICAMS); stagflācija(PIEĻAUJAMS); cīņa pret inflāciju(PIEĻAUJAMS); inflācijas līmenis(PIEĻAUJAMS)
DEInflation(IETEICAMS); Inflationsrate(PIEĻAUJAMS); Bekämpfung der Inflation(PIEĻAUJAMS); Stagflation(PIEĻAUJAMS)
FRinflation(IETEICAMS); taux d'inflation(PIEĻAUJAMS); stagflation(PIEĻAUJAMS); lutte contre l'inflation(PIEĻAUJAMS)