Definīcija:Aizdevums, kuru izsniedz bankas (parasti tās ir specializētas hipotēku vai zemes bankas, piem., Latvijā — Latvijas Hipotēku un zemes banka) pret ieķīlāto nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā un kuram nav parādu. Aizņēmējam nekustamais īpašums ir jāapdrošina uz bankas vārda un polise jānodod tās glabāšanā. Δ visbiežāk ir ilgtermiņa aizdevums. Ieķīlāto īpašumu nevar pārdot (vai to var pārdot ar nosacījumu, ka jaunais īpašnieks pārņem parādsaistības). Ja Δ vai tā procenti netiek laikā samaksāti, ieķīlāto nekustamo īpašumu iegūst aizdevējs vai tas tiek pārdots izsolē.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000