Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā pārliecība par savu pārākumu, izrādot to attieksmē pret citiem cilvēkiem. Par augstprātību liecina iedomība, uzpūtība, nicīgums, necieņa.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENpride
LVpašlepnums
RUчувство собственного достоинства
DESelbstbewusstsein; Selbstachtung; Hochmut
FRsentiment de sa dignité; respect de soi-même; respect de soi
Definīcija:Rakstura iezīme, kas izpaužas kā augsta pašapziņa, kā izteikta pašcieņa, kā lepnums pašam par sevi. Pārāk izteikts pašlepnums traucē objektīvi uztvert realitāti, faktisko stāvokli vai situāciju, tas var veicināt pārākuma apziņu, iedomību, augstprātību, bet veselīgs pašlepnums pasargā no nelabvēlīgas ietekmes un pakļaušanās tai, arī no negodprātīgas rīcības.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENconceit; arrogance
LVuzpūtība; arogance
RUтщеславие; высокомерие; надменность
DEHochmut; Arroganz
FRarrogance
Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā nepamatota iedomība, ambīcijas, ļoti augstprātīga attieksme un izturēšanās pret citiem cilvēkiem, situāciju, apstākļiem. Pedagoģiskā personāla atlasē svarīgi ņemt vērā, ka uzpūtības piemitība indivīdam liecina par neatbilstību pedagoga darbam, īpaši vadības līmenī un atbalsta personālam.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca