Definīcija:Kontrole, kuras nolūks ir pārbaudīt ražošanas norises kvalitāti un nepieļaut novirzes no projektētās tehnoloģijas. Δ ietilpst: 1) izstrādātās ražošanas tehnoloģijas ievērošanas pārbaude; 2) pusfabrikātu, starpproduktu un gatavo izstrādājumu (galaproduktu) kvalitātes pārbaude (kurā, piem., nosaka ķīmisko sastāvu, izturību, bojājumus un novērtē citas objekta īpašības); 3) faktisko ražošanas izmaksu pārbaude (kas nepieciešama, lai savlaicīgi novērstu nevajadzīgus zudumus).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENintermediate operational control (*)
LVstarpoperāciju kontrole
RUмежоперационный контроль
DEFertigungskontrolle
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENproduction control
LVražošanas kontrole
DEFertigungskontrolle
FRcontrôle de la fabrication
VVC izstrādātie inženierzinātņu, tehnikas, rūpniecības un būvniecības un arhitektūras termini