Definīcija:Cilvēks, kas labi pārzina kādu darba nozari, kam kādā nozarē ir zināšanas, prasme un atbilstošs izglītības līmenis. Δ iedala: 1) Δ, kas veic zinātniskus pētījumus, izglīto sabiedrību, kā arī darbojas praktiski materiālo un garīgo vērtību radīšanas jomā vai nu kādā tautsaimniecības iestādē, vai uzņēmumā, vai arī patstāvīgi; 2) Δ, kas veic noteiktas darbības, pienākumus, kuri ir saistīti ar zinātnisku, sociālu, valstisku, komerciālu, māksliniecisku koncepciju, principu, likumu un metožu sagatavošanu un izmantošanu, kā arī vada kādas nodarbības, mācības. Δ iedalījums atspoguļots LR profesiju klasifikatorā.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Cilvēks, kam ir dziļa, plaša izpratne par kādu nozari, jautājumu, procesu, kas labi pazīst vidi, apstākļus, jomu, kam ir labas zināšanas un prasmes kādā darbā. Lietpratēju mēdz dēvēt arī par ekspertu vai meistaru savā jomā; viņa padomus uzklausa, viedokli un atzinumus ņem vērā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENprofessional
LVprofesionālis; profesionāle
RUпрофессионал
DEFachmann; Fachfrau
FRprofessionnel; professionnelle
Definīcija:Speciālists, kurš darbojas savā profesijā ar tai nepieciešamo profesionālo kompetenci, kas apgūta izglītojoties vai praktiski darbojoties. Termins profesionālis ir attiecināms arī uz lietpratēju, meistaru, ekspertu noteiktā jomā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
Definīcija:Cilvēks ar speciālām zināšanām, izglītību un sagatavotību darbam noteiktā specialitātē. Speciālists ir uzskatāms arī par profesionāli un ekspertu. Izglītības sistēmā strādā tādi speciālisti kā sociālais pedagogs, logopēds, sporta treneris u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca