Definīcija:The process of scaling back resource usage by blocking connectivity of clients that are adversely impacting the overall health of the system.
Definīcija:Teikuma palīgloceklis, kas rāda, kādā ziņā vai kādā apjomā pazīme attiecināma uz priekšmetu vai parādību, kam tā piemīt. Latviešu valodā ierobežotāju parasti izsaka ar lietvārda lokatīvu vai prievārdisku savienojumu, piemēram, Viņš bija pieņēmies spēkā un gudrībā. Pēc dabas Jānis bija nopietns.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENrestriction
LVierobežošana; restrikcija
RUограничение; рестрикцион
DEBeschränkung; Einschränkung
FRrestriction
Definīcija:1. Ražošanas, pārdošanas, izveduma un ieveduma samazināšana līdz noteiktam apjomam, ko veic monopoli, lai palielinātu preču un pakalpojumu cenas, tādējādi gūstot sev lielāku peļņu. 2. Valsts un centrālās bankas kredītu maksimālā lieluma noteikšana, lai kavētu kapitālieguldījumus tautsaimniecībā un panāktu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENlimitation; limit; restriction
LVierobežošana; ierobežojums
RUограничение; ущемление
DEEinschränkung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
Definīcija:Apgrūtinājums, kas rodas no reālu vai iedomātu robežu eksistēšanas. Ierobežojums var pastāvēt kā norma, noteikums, likums, kas pasargā no bīstamības, pārgalvības, apdraudējuma cilvēkam, sabiedrībai, videi, piemēram, smēķēšanas ierobežojumi. Ierobežojums var pastāvēt arī kā reglamenta sastāvdaļa – kārtības, noteikumu nosacījums, kas zināms visiem pasākuma dalībniekiem, piemēram, uzstāšanās laika ierobežojums. Ar terminu ierobežojums apzīmē arī sašaurinātu galējo iespēju, piemēram, spēju ierobežojums, izvēles ierobežojums.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENregulatory restriction
LVnormatīvs ierobežojums
DEEinschränkung
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini