Definīcija:Rakstzīme ( - ), ko lieto, lai parādītu vārda dalījumu zilbēs (sa-nāk-ša-na, pa-kār-to-jums) vai morfēmās (saul-e, pa-cel-t), vārda daļas, burta vai burtkopas izlaidumu (b-ba ‘biedrība’, pr-ks ‘priekšnieks’). kā arī minot tekstā atsevišķas vārda daļas (-īg-, -isk-, -niek-), atkārtojot un savienojot interjekcijas (Ha-ha-ha!Pēk-pēk! Pliku-plaku!), arī saistot vārdus vienā jēdzieniskā vienībā (ķemmes-bedrīšu kultūra, kloķa-klaņa mehānisms), pierakstot dubultuzvārdus (Saule-Sleine, Jansons-Brauns). Citās valodās (piemēram, angļu un krievu valodā) defises lietojums ir plašāks.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
EN—
LVbiedruzīme
RUдвойной дефис (*)
DEBindestrich; Kopulativstrich
Definīcija:Rakstzīme, ko veido divas paralēlas horizontālas vai nedaudz ieslīpas defisgaruma svītriņas (= -) un kas lietota vecākajos rakstu avotos galvenokārt vārdu saistījuma parādīšanai, piemēram, dziesmu.grāmata, svēta.diena, Vakara.Eiropa. Mūsdienu latviešu literārās valodas rakstos līdzīgā funkcijā biedruzīmi aizstājusi defise.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVvienotājs; vienojāmā zīme
RUтире
DEBindestrich
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENhyphen
LVdefise; savienojuma zīme
DEBindestrich
FRtrait d'union
Definīcija:signe spécial utilisé dans divers langages de programmation et/ou codes,dans différents sens et/ou dans différents buts de commande
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini