Definīcija:Noteiktās kvantitatīvās un savstarpējā izkārtojuma attiecībās esošu kāda veseluma sastāvdaļu kopums. Valodniecībā — viena no saliktu valodas vienību pazīmēm. à teikuma uzbūve; valodas gramatiskā uzbūve
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENbuilding
LVbūve
RUпостройка; строение; стройка
DEBau
FRbātiment
Definīcija:Arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens nekustīgs darinājums un tā tehniskās iekārtas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENbuilding; construction
LVceltniecība; būvniecība
RUстроительство
DEAufbau; Bau; Errichtung
FRconstruction
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENstructure; texture
LVstruktūra
RUстроение; структура
DEAufbau; Bau; Gefüge
FRstructure; texture
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998