Definīcija:Algots darbinieks, kas veic ražīgu (galvenokārt fizisku) darbu. Pēc LR profesiju klasifikatora Δ ir darbinieks, kas: 1) savas speciālās zināšanas izmanto ieguves rūpniecībā un celtniecībā (akmeņkalis, celtnieks, mūrnieks, jumiķis u. c.), metālapstrādē, mašīnbūvē un tām radniecīgās nozarēs (metinātājs, mehāniķis, kalējs, atslēdznieks u. c.), precīzo izstrādājumu ražošanā, roku darba mākslas priekšmetu izgatavošanā, iespieddarbos u. c. (juvelieris, stikla gravieris, iespiedējs, fotogrāfs u. c.), preču izgatavošanā no auduma, ādas, māla, metāla vai citiem materiāliem (audējs, kurpnieks maiznieks, miesnieks u. c.); 2) vada un uzrauga iekārtas un mašīnas tieši, kā arī lietojot distances vadību, veic ražojumu montēšanu no sakomplektētām detaļām (dažādu iekārtu un mašīnu operators, montieris u. c.); 3) pilda vienkāršu un monotonu darbu vai mehāniskas darba operācijas tirdzniecībā vai apkalpošanas jomā (pārdevējs, šveicars, kurjers, atkritumu savācējs u. c.), lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un tām radniecīgās nozarēs (mežstrādnieks, fermu strādnieks u. c.), raktuvēs, celtniecībā, rūpniecībā un transportā (montētājs, krāvējs u. c.). Δ darbu veic ar rokām, kā arī izmantojot dažādas mašīnas un mehānismus, ierīces.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENoperator; worker; workman
LVstrādnieks
RUрабочий
DEArbeiter
FRouvrier; opérateur
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
