Definīcija:Runas forma, kuru izmanto, lai nodotu informāciju konkrētai auditorijai ar tematiski un mērķtiecīgi veidota teksta starpniecību, ko nereti papildina arī prezentācija kā runas vizuālais pavadlīdzeklis. Publiskās runas izpildītājs, visbiežāk arī runas autors, ir viens runātājs. Svarīga publiskās runas funkcija ir klausītāju pārliecināšana, reizēm arī izklaidēšana, tāpēc, gatavojot publisko runu, būtiska ir informācijas atlase atbilstoši runas mērķim un tematam, kā arī runas struktūras izveide. Savukārt, uzstājoties ar publisko runu, uzmanība tiek pievērsta runas pareizībai, kā arī intonāciju, mīmikas, žestu un runātāja stājas atbilstībai runas saturam. Publiskās runas prasmes vingrināšana ir viens no valodu mācību jomas uzdevumiem, taču prasmes pilnveide tiek veicināta gandrīz visos mācību priekšmetos.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca