Atrasts 1 termins
|
 |
-
EN predicative
LV predikatīvs lietv.
RU предикатив
DE prädikative Ergänzung; Prädikativergänzung
Definīcija: Sastata izteicēja pilnnozīmes daļa, kas latviešu valodā parasti ir nomens (lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds) vai vietniekvārds, piemēram, Viņš ir gudrs, Tas ir viņš, un var būt arī lokāmais divdabis, piemēram, Darbs ir padarāms, apstākļa vārds, piemēram, Tas bija interesanti, vai nenoteiksme, piemēram, Dzīvot ir strādāt.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN predicative complement
LV dubultloceklis
RU двойной член прeдложeния
DE prädikative Ergänzung; Prädikativergänzung; Doppelsatzglied
Definīcija: Teikuma palīgloceklis, kas sintaktiski saistīts ar diviem teikuma locekļiem — izteicēju un teikuma priekšmetu vai papildinātāju, piemēram, Saule uzlēca sarkana, Es viņu satiku priecīgu. Latviešu valodā dubultloceklis parasti izteikts ar īpašības vārdu, skaitļa vārdu vai lokāmo divdabi.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
|
