Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā nepatika pret kādu, kā skarba, īgna, necienīga, arī skaudīga attieksme un izturēšanās pret citu cilvēku uzskatiem, trūkumiem, kļūdām, arī pret citādo, atšķirīgo tradīcijās, uzvedības normās. Neiecietība var izpausties kā konflikts, citu cilvēku nepieņemšana, sociālā netaisnība un diskriminācija. Reizēm neiecietību var izsaukt arī pozitīvas situācijas, piemēram, augstas sekmes, panākumi, kāpums karjerā. Pretēja rakstura iezīme ir iecietība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca