Definīcija:Zināšanās balstītas prasmes, kas nepieciešamas indivīdam, lai pilnvērtīgi darbotos vai būtu zinīgs kādā noteiktā jomā. Termins pratība ir lietojams tikai kā salikteņa komponents, piemēram, informācijpratība, vai ietverot to vārdu savienojumā, piemēram, finanšu pratība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENability; skill
LVprasme
RUнавык; умение; способность
DEFertigkeit; Können
FRsavoir-faire; habileté; technique
Definīcija:Māka apzināti veikt praktisku vai kognitīvu darbību atbilstīgi izvirzītajiem kritērijiem – kvalitātei, apjomam u. tml. –, pamatojoties uz attiecīgajām zināšanām. Prasme veidojas daudzveidīgās, atkārtotās darbībās. Mācību procesā tiek apgūtas katram mācību priekšmetam specifiskās prasmes, piemēram, bioloģijā – prasme pagatavot mikropreparātu vai ģeogrāfijā – prasme noteikt vietas vai objekta ģeogrāfiskās koordinātas. No specifiskām prasmēm ir nošķiramas caurviju prasmes, kas attiecas uz visām mācību jomām un, kuras apgūstot, tiek nodrošināta indivīda prasme darboties dažādos kognitīvos, sociālos un emocionālos aspektos.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca