Definīcija:Zinātniskais grāds, kuru iegūst, nokārtojot noteiktus eksāmenus, uzrakstot un aizstāvot zinātnisku darbu (disertāciju). Dažās zemēs ir vēl otrā Δ pakāpe — habilitēts doktors, ko iegūst pēc nozīmīga zinātniska darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENdoctor
LVdoktors; doktore
RUдоктор
DEDoktor; Doktorin
FRdocteur; docteure
Definīcija:Persona, kas pēc doktora līmeņa studiju programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas ir ieguvusi zinātnes doktora grādu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENdoctor of science
LVzinātnes doktors; zinātnes doktore
RUдоктор наук
DEDoktor; Doktorin
FRdocteur ès sciences; docteure ès sciences
Definīcija:Persona, kam pēc promocijas darba aizstāvēšanas tiek piešķirts zinātnes doktora grāds.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca