Definīcija:Relatīvi norobežota dabiska vai cilvēka veidota teritorija, ko apdzīvo noteikts dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu sugu kopums. Dabiski biotopi ir, piemēram, smilšaina pludmale, mežainas jūrmalas kāpas, ezers, sauss virsājs, mitra pļava, neskarts augstais purvs, smilšakmens atsegums, ozolu mežs. Tūristiem pievilcīgākas ir tās teritorijas, kur novērojama liela biotopu dažādība.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008