Definīcija: Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti, retāk — ar lielāku izrunas pamattoņa frekvenci, ilgumu. ◊ zilbes uzsvars; teikuma uzsvars; loģiskais uzsvars
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENaccentuation
LVintonēšana
RUинтонирование
DEIntonierung; Betonung
Definīcija: Runas vienības (frāzes, teikuma) iezīmēšana ar runas intonāciju. Latviešu valodā, piemēram, jautājuma teikumus parasti intonē kāpjoši.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENaccentuation
LVintonēšana
RUинтонирование
DEIntonierung; Betonung
Definīcija: Valodas vienības (parasti zilbes) iezīmēšana ar toni (arī intensitāti, ilgumu). Latviešu valodā atšķirīgi intonētas tiek garās zilbes.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007