Definīcija:Spēcīgs, intensīvs, emocionāls uzbudinājums, kas apgrūtina uzvedības pašregulāciju un ierobežo rīcībspēju. Afekta stāvoklis nav ilgstošs, tas izpaužas kā ātra elpošana, sejas piesārtums, pulsa paātrināšanās, muskuļu tonusa palielināšanās. Pēc afekta stāvokļa beigšanās cilvēks var neatcerēties, kas noticis, un sajust absolūtu spēku izsīkumu. Afekts var izpausties fizioloģiski, kad notiek apziņas sašaurināšanās, bet cilvēks nezaudē kontroli pār sevi, un patoloģiski, kad cilvēks pilnīgi zaudē apziņas kontroli. Patoloģiskajā afektā cilvēka rīcību vada ļoti spēcīgas emocijas – dusmas, bailes, aizvainojums –, kas motivē neprognozējamu uzvedību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca