Definīcija:Pārmaiņu process, kurā notiek secīgas un likumsakarīgas pārvērtības virzībā no zemākā, mazākā un/vai vienkāršā uz augstāko, lielāko un/vai sarežģītāko. Attīstības norises notiek gan cilvēku un citas dzīvās dabas organismos, gan sociālajos un garīgajos procesos, gan notikumu un evolūcijas gaitā. Attīstību raksturo stāvokļu, situāciju, posmu, fāžu maiņa, ko var konstatēt pēc noteiktiem kritērijiem. Cilvēka attīstība ir nepārtraukts process, tajā izšķir vismaz trīs jomas: 1) fiziskā attīstība, kas ir saistīta ar ķermenisko; 2) kognitīvā attīstība, kas ir saistīta ar spējām, izziņu, uztveri, domāšanu, uzmanību, atmiņu u. c. psihes procesiem; 3) sociāli emocionālā attīstība, kas ir saistīta ar attiecību veidošanu, jūtām, identitāti, emocionalitāti. Pārmaiņas kādā vienā jomā izraisa izmaiņas arī pārējās citās, to lielā mērā nosaka attiecīgā vecumposma iezīmes.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
