Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVmācības
RUучение; учёба
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVmācīšanās
RUучение
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVmācība
RUучение
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
LVmācība par apstākļu negrozīgumu
RUучение; учение
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENstudy
LViemācīšanās
RUизучение; учеба; учение
DEErlernen; Erlernung; Aneignung
FRapprentissage
Definīcija:Mācību darbība, kurā uztveres, izpratnes, atcerēšanās un praktiskas darbošanās rezultātā indivīds apgūst noteiktas zināšanas un prasmes.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENstudy
LViemācīšana
RUизучение; учеба; учение
DEBeibringung
FRenseignement
Definīcija:Mācību darbība, kurā pedagogs, izmantojot dažādas metodes un mācību paņēmienus, piemērus un demonstrējumus, palīdz apgūt noteiktas prasmes, nodrošinot arī tām nepieciešamās zināšanas. Terminu iemācīšana izglītībā lieto, runājot par praktiskām darbībām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENlearning
LVmācīšanās
RUобучение; учение
DELernen
FRapprentissage
Definīcija:Mācību procesa komponents, kurā izglītības guvējs apzināti vai neapzināti iegūst zināšanas, apgūst prasmes un veido attieksmi. Šī procesa rezultātā indivīda uzvedībā un pieredzē notiek izmaiņas, piemēram, tiek sekmēta personības attīstība, veidojas karjeras izaugsmes iespējas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENteaching; doctrine; lesson
LVmācība
RUучение; курс обучения
DELehre; Unterricht
FRenseignement; doctrine; leçon
Definīcija:Teorētisko un praktisko atziņu sakopojums kādā jomā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENknowledge; studies
LVzinības
RUисследования; учение
DEKenntnisse
FRconnaissance; savoir
Definīcija:Cilvēces vēsturiski uzkrātās un pārbaudītās zināšanas, novērojumi, pieredze un atziņas, kas sistematizētā veidā tiek nodotas nākamajām paaudzēm, lai sekmētu indivīdu izpratni par pasauli, dabu, cilvēku un sabiedrību. Zinības var būt vērstas arī uz pašsaglabāšanos, pašaizsardzību, piemēram, sekmējot indivīda prasmi izdzīvot, iekļauties noteiktos apstākļos, ekstrēmās situācijās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca