Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVapliecība
RUсвидетельство; удостоверение
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVapstiprināšana; apstiprinājums
RUудостоверение
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
LVapliecība
RUудостоверение
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENcertificate; diploma
LVapliecība
RUудостоверение; сертификат
DEAusweis; Zeugnis; Bescheinigung; Schein
FRattestation; certificat; brevet; diplôme
Definīcija:Dokuments, kas apliecina pabeigtu procesu, sasniegtu pakāpi, piemēram, pamatizglītības ieguvi, profesionālās kvalifikācijas ieguvi, vai kādu faktu, tiesības kaut ko darīt, piemēram, vadīt automašīnu, strādāt konkrētā amatā. Par apliecību sauc arī dokumentu, kas norāda uz piederību kādai grupai, organizācijai, piemēram, studenta apliecība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcertificate
LVsertifikāts
RUcертификат; удостоверение
DEZertifikat
FRcertificat
Definīcija:Sertifikācijas rezultātā iegūts dokuments, kas apliecina faktu, ka objekts, piemēram, produkts, kā arī process, institūcijas vai indivīda kvalifikācija atbilst konkrētām prasībām.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca