Definīcija:A record - asset, liability, revenue, expense, or owner's equity - traditionally used for recording individual transactions in an accounting system.
Definīcija:Viens no izplatītākajiem finanšu dokumentiem, kuru izraksta preču nosūtītājs un piesūta to saņēmējam samaksāšanai. Preces saņēmējs Δ var samaksāt skaidrā naudā tieši, kā arī veicot bezskaidras naudas norēķinus ar bankas starpniecību.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENaccount
LVkonts
RUсчет
DEKonto
FRcompte
Definīcija:1. Uzņēmuma vai iestādes grāmatvedības uzskaitē glabājamās informācijas pamatvienība. Δ atver katram aktīva postenim un pasīva postenim, kuram ir ieņēmumu un izdevumu daļa. Izšķir bilances kontus jeb virsgrāmatā paredzētos, kuru nosaukumus un daudzumu nosaka likums “Par grāmatvedību“, un palīggrāmatās paredzētos Δ, kuru skaitu un nosaukumus atkarībā no lieluma nosaka pats uzņēmums. Nelielam uzņēmumam pietiek ar dažiem desmitiem Δ, bet, piem., starptautiskām sabiedrībām to var būt vairāki tūkstoši. Ar Δ palīdzību atzīmē un aprēķina saimniekošanas rādītājus, atspoguļo noteikta objekta stāvokli un pārmaiņas. Katram Δ ir divas puses — debets un kredīts. 2. Sk. bankas konts.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENbill
LVrēķins (dokuments)
RUсчет
DERechnung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995