Definīcija:Lineāri izkārtotu (lineāri secīgu) valodas vienību (piemēram, skaņu, fonēmu, zilbju, morfēmu) saskares vieta reālā runas aktā. à skaņu sadura; fonēmu sadura; zilbju sadura; morfēmu sadura
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVsadura
RUстык
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
LVsalaide
RUстык
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
LVsalaidums
RUстык
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
LVsaskare (ģeol.)
RUстык
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENjoint; seam
LVsadura
RUстык
DEFüge; Stoß
FRjoint; rainure
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENjoint
LVsaeja; sadura
RUстык
DEBerührung
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
LVsadura (savienojums)
RUстык
Krievu-latviešu stikla tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
64 Tehnoloģija
LVsadura
RUстык
Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 15 — R., Zinātne, 1989
64 Tehnoloģija
LVsadura; savienojums
RUстык
Radiotehnikas, skaitļošanas tehnikas un elektrosakaru termini. LZA TK 52. biļetens. — R., 1983