Definīcija:Paaugstināts psiholoģisks un fizioloģisks sasprindzinājums, kas var rasties darba gaitā. Ilgstošs Δ var izraisīt darbaspēju samazināšanos.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVstress; spriedze
RUстресс
Medicīnas termini. LZA TK 62. biļetens — R., 1991
36 Zinātne
LVstress
RUстресс
Medicīna. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVstress
RUстресс
Lauksaimniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
LVstress (psihol.)
RUстресс
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
ENtension
LVspriedze; stress
RUнапряжение; стресс
DESpannung; Stress
FRtension; stress
Definīcija:Organisma reakcija uz dažādu kairinātāju – fizisku, garīgu, emocionālu, intelektuālu u. c. – radītu spēcīgu ietekmi. Spriedze veidojas ekstremālos apstākļos, problēmsituācijās, pārslodzē, lielas atbildības gadījumā, bailēs, attiecību krīzē, laika trūkumā u. tml. Spriedzes situācijā organisms mobilizē enerģijas rezerves, lai spētu to pārvarēt fiziski, garīgi, arī fizioloģiski. Spriedze visbiežāk izpaužas kā miega, elpošanas un ēšanas traucējumi, grūtības koncentrēties, trauksme, apjukums, nespēks, nervozitāte, galvassāpes. Izglītības guvējiem ir svarīgi iemācīties, kā spriedzi mazināt un pārvaldīt, piemēram, plānojot darbus un laiku, neatliekot darāmo uz pēdējo brīdi, meklējot palīdzību, runājot par problēmām, taču nav viena paņēmiena, kas derētu visiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca