FRcertificat; certificat de sécurité; certificat numérique
Definīcija:A digital document used for authentication and network security that binds a public key to an entity that holds the corresponding private key.
Definīcija:Likumos, citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētas sertificēšanas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina produkta, procesa vai pakalpojuma atbilstību attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENcertificate
LVsertifikāts
RUсертификат
DEZertifikat
FRcertificat
Definīcija:Dokuments, kas apliecina kādu faktu (tiesības, kvalitāti, materiālu vērtību u. c.). Izšķir: kvalitātes sertifikātu, noguldījuma sertifikātu, zelta sertifikātu, privatizācijas sertifikātu, nodokļu sertifikātu u. c. Δ veidus.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVsertifikāts
RUсертификат
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENcertificate
LVsertifikāts
RUсертификат
DEZertifikat
FRcertificat
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENcertificate
LVsertifikāts
RUсертификат
DEZertifikat
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVsertifikāts
RUсертификат
Krievu-latviešu stikla tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
64 Tehnoloģija
LVsertifikāts
RUсертификат
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
52 Vide
LVsertifikāts
RUсертификат
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENcertificate; diploma
LVapliecība
RUудостоверение; сертификат
DEAusweis; Zeugnis; Bescheinigung; Schein
FRattestation; certificat; brevet; diplôme
Definīcija:Dokuments, kas apliecina pabeigtu procesu, sasniegtu pakāpi, piemēram, pamatizglītības ieguvi, profesionālās kvalifikācijas ieguvi, vai kādu faktu, tiesības kaut ko darīt, piemēram, vadīt automašīnu, strādāt konkrētā amatā. Par apliecību sauc arī dokumentu, kas norāda uz piederību kādai grupai, organizācijai, piemēram, studenta apliecība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENeducation document
LVizglītības dokuments
RUдокумент об образовании; сертификат
DEAusbildungsdokument
FRtitre scolaire; titre d’enseignement; titre de formation
Definīcija:Dokuments, kas juridiski apliecina faktu par noteikta veida un pakāpes izglītības ieguvi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca