Definīcija:Valsts iestādes vai uzņēmuma vadības uzdots obligāti pildāms konkrēts uzdevums, priekšraksts (kas nav pretrunā ar valsts likumiem un esošajiem noteikumiem) kādai iestādei, uzņēmumam vai personai veikt kādu noteiktu darbību (piem., starpniekam — atrast pircēju precei par pieņemamu cenu, nopirkt preci īsā laikā u. tml. vai arī no kādas darbības atturēties, t. i., preci nepārdot). Δ var būt rakstisks, mutisks, vispārīgs, konkrēts u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVrīkojums
RUраспоряжение
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENaction
LVrīcība
RUдействие; распоряжение
DEAktion; Handlung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENorder; instruction; direction
LVrīkojums
RUраспоряжение; поручение
DEAnordnung; Verordnung; Verfügung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENmanagement
LVrīkošanās
RUраспоряжение
DEHandlung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVrīkojums
RUраспоряжение
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
LVrīcība
RUраспоряжение
DEVerfügung
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
LVrīkojums
RUраспоряжение
DEVerordnung
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENorder; direction
LVrīkojums
RUприказ; распоряжение
DEVerordnung; Anordnung; Anweisung
FRordre
Definīcija:Tiesisks akts, ko saskaņā ar savām pilnvarām un kompetenci izdod organizācijas vadītājs kādas darbības veikšanai, stāvokļa, kārtības, normu u. tml. mainīšanai. Rīkojums ir mutvārdu vai rakstveida norādījums, attiecīgs teksts, dokuments. Agrāk pārvaldes dokumentu sistēmā tika lietots termins pavēle.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca