Definīcija:Darbs, pamatnodarbošanās eksistences līdzekļu iegūšanai, kam nepieciešamas noteiktas teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas (piem., ārsta Δ, grāmatveža Δ ). (Sk. arods.)
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENtrade; vocation
LVarods
RUпрофессия
DEBeruf
FRprofession; métier
Definīcija:Cilvēka ilgstoša likumīga, parasti tehniska, nodarbošanās, kas viņam nodrošina ienākumus dzīves iztikai. Atkarībā no veicamā darba sarežģītības, darbinieku zināšanām un sagatavotības Δ iedala: 1) augsti kvalificēts Δ: tā veicējiem nepieciešama augstākā izglītība; 2) kvalificēts Δ: nepieciešama vidējā speciālā izglītība vai mācību apguve speciālos kursos ilgāku laika periodu; 3) mazkvalificēts Δ: to var strādāt darbavietā mācīti cilvēki; 4) nekvalificēts Δ: to var strādāt jebkurš cilvēks bez speciālas sagatavošanas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVprofesija; arods
RUпрофессия
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENprofession; occupation
LVarods
RUпрофессия
DEBeruf
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENprofession; occupation
LVprofesija
RUпрофессия
DEBeruf
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVprofesija
RUпрофессия
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENprofession; occupation
LVprofesija
RUпрофессия; специальность
DEBeruf
FRprofession; métier
Definīcija:Indivīda nodarbošanās profesionālajā jomā, balstoties uz noteiktu kompetenci, kas nepieciešama darba uzdevuma veikšanai konkrētajā specialitātē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca