Definīcija:Iestādes, uzņēmuma vadītāju, vadošas amatpersonas mutisks vai rakstisks oficiāls un obligāts norādījums veikt kādas noteiktas darbības, darba procesā radot ko jaunu, nozīmīgu, nebijušu (piem., izveidot uzņēmumā jaunu ražotni, pieņemt darbā jaunu darbinieku), vai kaut ko pārmainīt, uzlabot u. tml. (piem., mainīt darbinieku savstarpējo pienākumu sadalījumu).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENorder; command
LVpavēle
RUприказ
DEBefehl; Geheiss; Anordnung; Anweisung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVpavēle
RUприказ
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVpavēle
RUприказ
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENorder; direction
LVrīkojums
RUприказ; распоряжение
DEVerordnung; Anordnung; Anweisung
FRordre
Definīcija:Tiesisks akts, ko saskaņā ar savām pilnvarām un kompetenci izdod organizācijas vadītājs kādas darbības veikšanai, stāvokļa, kārtības, normu u. tml. mainīšanai. Rīkojums ir mutvārdu vai rakstveida norādījums, attiecīgs teksts, dokuments. Agrāk pārvaldes dokumentu sistēmā tika lietots termins pavēle.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENorder
LVpavēle
RUприказ
DEAnordnung
FRordre
Definīcija:novec. Pārvaldes dokumentu sistēmā rakstiski sagatavots dokuments par obligāti izpildāmu prasību. Mūsdienās šādu dokumentu sauc par rīkojumu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENorder
LVpavēle
RUприказ
DEBefehl
FRordre
Definīcija:Obligāta prasība, nepieciešamība, kategorisks norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas vai stāvokļa mainīšanai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca