Definīcija:Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības iniciēt noteiktu darbību.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENauthorisation; conferment of authority
LVpilnvarojums
RUполномочие
DEBevollmächtigung
FRautorisation
Definīcija:Pilnvarotāja piešķirtās tiesības, atļauja, arī pilnvaras fiziskai vai juridiskai personai (pilnvarniekam) veikt noteiktu darbību.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENaccreditation; official recognition
LVpilnvara; pilnvarojums
RUпоручение; полномочие; доверенность
DEZulassung; offizielle Anerkennung
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
32 Izglītība un sakari
ENauthority; power [of procuration]
LVpilnvarojums
RUполномочие
DEBevollmächtigung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENtoken
LVpilnvara; marķieris
RUполномочие; маркер
Definīcija:1. Atribūts, kuru dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības iniciēt noteiktu darbību. 2. Noteikta veida bitu secība, ko pārraida viena lokālā tīkla stacija otrai, lai uzrādītu staciju, kurai ir tiesības sākt pārraidi.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
LVpilnvarojums
RUполномочие
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENauthority
LVvara
RUполномочие
DEMacht; Gewalt
FRautorité
Definīcija:Pienākums vadīt, uzņemoties atbildību par organizācijas darbību un tās rezultātiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca