Definīcija:Vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko lieto noteiktā teritorijā un kam ir raksturīgas fonētiskas, gramatiskas un leksiskas atšķirības no literārās valodas. Mūsdienu izglītības procesā izlokšņu bagātībai un izpētei tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valodu mācību jomā, gan mācību jomā kultūras izpratnei un pašizpausmei mākslā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca