Definīcija:Mācību procesa komponents, kurā skolotājs mērķtiecīgi darbojas, lai palīdzētu skolēnam iegūt zināšanas, veicināt prasmju attīstību, kā arī attieksmes veidošanos. Atsevišķās mācību situācijās mācīšanas funkciju var uzņemties arī kāds no skolēniem, kurš stāsta, skaidro jau izprasto mācību saturu kādam citam skolēnam, kas vēl nav to pietiekami labi sapratis.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca