Definīcija:Ātrraksta veids, kas 1.–2. gs. rakstos lietots latīņu un grieķu rakstībā, bet 9. gs. bizantiešu-grieķu rakstos izplatījies kancelejas, diplomātiskajā un tirdzniecības sarakstē.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENitalic
LVslīpraksts; kursīvs
RUкурсив
Definīcija:Drukas stils, ko parasti izmanto, lai izceltu kādu vārdu, frāzi vai teksta daļu uz pārējā teksta fona. Tajā rakstzīmes ir ieslīpinātas pa labi.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998
64 Tehnoloģija
LVkursīvs
RUкурсив
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENitalic; cursive
LVkursīvs; kursīvie burti
RUкурсив; курсивный шрифт
DEKursiv[schrift]; Kursive
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
LVkursīvs
RUкурсив
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978