Definīcija:1. Elektroniska ierīce, kas sastāv no daudziem miniatūriem tranzistoriem, rezistoriem u. c. shēmas elementiem, kas apvienoti vienā monolītā blokā. 2. Elektroniskā shēma, kas veic noteiktu funkciju vienā pusvadītāja kristālā, kurā šim nolūkam izvietoti visi nepieciešamie šās shēmas elementi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENintegrated circuit; IC
LVintegrētā shēma
RUинтегральная схема
Definīcija:Elektroniska shēma, kas izpilda noteiktas funkcijas un kas izveidota vienā nelielā pusvadītāja kristālā. Izmantojot speciālu tehnoloģiju (kodināšanu, īpašu piedevu ievadīšanu utt.), kristālā tiek izveidoti visi nepieciešamie shēmas elementi (diodes, tranzistori, pretestības u.c.) šo funkciju izpildei.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998
64 Tehnoloģija
ENIntegrated Circuit; IC
LVintegrētā shēma
RUинтегральная схема
Definīcija:Elektroniskās shēmas, kas izpilda noteiktu funkciju, realizācija vienā pusvadītāja kristālā. Kristālā izvietoti visi nepieciešamie shēmas elementi (diodes, tranzistori u.c.) šīs funkcijas realizēšanai.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
ENintegrated circuit
LVintegrālā mikroshēma; integrālā shēma
RUинтегральная схема
Informātika. Īsa krievu-latviešu-angļu ražošanas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zvaigzne, 1989
64 Tehnoloģija
LVintegrālā shēma
RUинтегральная схема
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968