Definīcija:Nelielā apvidū vēsturiski izveidojies teritoriāls valodas paveids ar savām īpatnībām fonētikā, gramatikā, leksikā, piemēram, Bēnes izloksne, Krimuldas izloksne, Šķilbēnu izloksne. Vairākas valodas ziņā radniecīgas izloksnes var veidot izlokšņu grupu vai dialektu. ◊ augšzemnieku izloksnes (sk.); lejzemnieku izloksnes (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVizloksne
RUговор
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVizloksne
RUговор
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVizloksne
RUговор
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
32 Izglītība un sakari
ENdialect; patois
LVizloksne
RUговор; патуа
DEMundart; Dialekt
FRpatois
Definīcija:Vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko lieto noteiktā teritorijā un kam ir raksturīgas fonētiskas, gramatiskas un leksiskas atšķirības no literārās valodas. Mūsdienu izglītības procesā izlokšņu bagātībai un izpētei tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valodu mācību jomā, gan mācību jomā kultūras izpratnei un pašizpausmei mākslā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca