Definīcija:Minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi. Lielākā daļa izteikumu ir teikumi, piemēram, Mežs šalc. Mežs ir liels, bet tekstā ir arī izteikumi ar nepilnu teikuma struktūru, piemēram, Apsēžas uz soliņa, vai pavisam bez tās, piemēram, Paldies. Nu? ◊ konsituatīvi saistīts izteikums (sk.); konsituatīvi nesaistīts izteikums (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENquasi-sentence
LVizsacījums
RUвысказывание
DEAusspruch
Definīcija:Izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats, piemēram, Labrīt! Uz veselību! Hallo! Nu? Izsacījums ir viens no konsituatīvi saistītu izteikumu veidiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENutterance; statement
LVizteikums
RUвысказывание
DEAussage
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVizteikums
RUвысказывание
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVizteikums
RUвысказывание
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968