Definīcija:Personificēts noteiktas formas dokuments, kas tās pircējam (tūristam) apliecina biļetē minēto pakalpojumu iegādi, piemēram, dažādu ceļojumos izmantojamo transporta pakalpojumu biļetes, ieejas biļetes muzejos u. c. kultūras iestādēs un pasākumos. Lidsabiedrībām ir standartizētās biļetes, kuru formu ir apstiprinājusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija.
Sk. arī ceļojuma dokumenti; Starptautiskā Gaisa transporta asociācija
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENticket
LVbiļete
RUбилет
DEEintrittskarte; Fahrkarte
FRticket
Definīcija:Dokuments, kas parasti iegūts par maksu un kas tā uzrādītājam dod tiesības, piemēram, apmeklēt kino, teātra izrādi, sporta sacensības vai braukt sabiedriskajā transportlīdzeklī. Ja pasākums, uz kuru nopirkta Δ, nenotiek, Δ vērtība ir jāatlīdzina.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENticket
LVbiļete
RUбилет
DEKarte
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENnote
LVzīme III
RUбилет
DEKarte; Schein
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENticket; card
LVbiļete
RUбилет
DEKarte; Fahrkarte; Billett
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
LVbiedra karte
RUбилет
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVbiļete
RUбилет
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVzīme
RUзнак; билет
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970