Definīcija:Ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces. Arbitrs nosaka resursu izmantošanas prioritāti.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENarbiter; arbitrator
LVšķīrējtiesnesis; arbitrs
RUарбитр
DESchiedsrichter
FRarbitre
Definīcija:Neieinteresēta strīda izšķīrēja persona, ko vienojoties izvēlas līgumpartneri, kuru starpā strīds radies, vai arī amatpersona, kas darbojas šķīrējtiesā un izšķir strīdus atbilstoši šķīrējtiesas likumiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENarbitrator; arbiter
LVarbitrs
RUарбитр; посредник
DEArbiter
FRarbitre
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENarbiter
LVarbitrs
RUарбитр
Definīcija:Ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces. Arbitrs nosaka resursu izmantošanas prioritāti.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
LVarbitrs
RUарбитр
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
LVšķīrējtiesnesis
RUтретейский судья; арбитр
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970