Sestdiena, 21. marts   Šī ir funkcionējoša termini.lza.lv versija. Apmeklējiet arī Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


AkadTerm – plašākā latviešu terminu datubāze

 Palīdzība
Izmantojiet zvaigznīti * vārda daļu meklēšanai (piemēram, dator* vai *pratība)
Nozares:
Kolekcijas:
Jūs meklējāt zinātne
Atrasti 57 termini


  1. EN science
    LV zinātne
    RU наука
    DE Wissenschaft
    FR science
    Definīcija: Īpaša cilvēku darbības joma, kurā tiek radītas un pamatotas jaunas teorētiskās atziņas, veikta to apkopošana, sistematizēšana, kā arī meklētas iespējas, kā teorētisko pētījumu rezultātus izmantot praksē. Pēc izpētes priekšmeta un metožu īpatnībām Δ iedala trīs relatīvi patstāvīgās Δ nozaru grupās: dabaszinātnes, sabiedriskās (humanitārās) zinātnes un tehniskās zinātnes. Visu Δ nozaru virzību nosaka sabiedrības vajadzības, katras valsts materiālās iespējas un valsts politika, tās mērķi. Tomēr Δ ir samērā patstāvīga, un tā attīstās straujāk nekā prakse. Pēc attiecībām ar praksi Δ un tās pētījumus var iedalīt: teorētiskajās Δ un pētījumos un lietišķajās Δ un pētījumos.
    Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
  2. EN science
    LV zinātne
    RU наука
    DE Wissenschaft
    Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
  3. EN science
    LV zinātne
    RU наука
    Konsultants. Palīglīdzeklis valodas praksē. 8. laidiens. Dabas aizsardzības termini — 1989
  4. LV zinātne
    RU наука
    Sk. arī: zinātnes
    Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
  5. LV zinātne
    RU наука
    Sk. arī: zinātnes
    Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
  6. EN science
    LV zinātne
    RU наука
    DE Wissenschaft
    FR science
    Definīcija: Cilvēka intelektuālās darbības joma, kurai raksturīga zinātniskā pētniecība, jaunu zinātnisko zināšanu radīšana un sistēmiska sakārtošana, datu ieguves un analīzes metožu pilnveide un nepārtraukta atjaunināšana. Svarīgākās zinātnes dimensijas ir 1) institūciju infrastruktūra, kas padara iespējamu pētniecības profesionalizāciju, piemēram, katedras, laboratorijas, institūti, pētnieku grupas; 2) zinātnes disciplīnai un nozarei atbilstīga pētniecības metodoloģija, kas nodrošina arī zinātnes disciplīnas kā paševolucionējošas sistēmas eksistenci; 3) zinātniskā komunikācija; 4) zinātniskās darbības publiskošana, zinātnes popularizēšana; 5) pēctecība, t. i., jaunas zinātnieku paaudzes sagatavošana.
    Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
  7. EN learning
    LV zinātne
    DE Wissenschaft
    FR connaissance
    VVC izstrādātie izglītības, mākslas un kultūras termini