Definīcija:Process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi. Vispārinot priekšstatu par konkrētu objektu vai parādību (par vienveidīgu objektu vai parādību grupu) un izzinot būtiskās pazīmes, iegūst (noskaidro) jēdzienu, ko izsaka ar terminu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENgeneralization
LVvispārināšana
RUобобщение
DEVerallgemeinerung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENgeneralization
LVvispārināšana
RUподытоживание; резюмирование; обобщение
DEVerallgemeinerung
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
LVvispārināšana; vispārinājums
RUобобщение
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
ENgeneralisation
LVvispārināšana
RUобобщение
DEVerallgemeinerung
FRgénéralisation
Definīcija:Domāšanas operācija, kas balstās uz izziņas procesā iegūtu atsevišķu faktu pārnešanu jeb attiecināšanu uz citiem līdzīgiem izziņas objektiem, piemēram, priekšmetiem, parādībām, procesiem, īpašībām, pazīmēm. Mācībās vispārināšana tiek izmantota, lai zināšanas un prasmes, kas iegūtas noteiktā situācijā vai kontekstā, varētu piemērot jaunai situācijai vai kontekstam. Izglītības vadībā iepriekšējās pieredzes vispārināšana palīdz pieņemt lēmumus, risināt problēmas, prognozēt rezultātus. Pētniecībā ar iegūto datu vispārināšanu atklāj likumsakarības, veido teorijas, principus, modeļus.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca