Definīcija:Terminu sistēmas hierarhijā — termins, kas izsaka virsjēdzienu un kam pakārtoti citi termini (apakšjēdzienu termini); virsjēdziena termins. Piemēram, termins teikums ir virstermins pakārtotajiem apakšterminiem vienkāršs teikums un salikts teikums.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENtop term
LVvirstermins
Definīcija:Indeksēšanas termins tezaurā, kas apzīmē visplašāko jēdzienu salīdzinājumā ar citiem indeksēšanas terminiem lejupejošās hierarhiskās attiecībās un kam nav plašāka termina.
LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca
Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
32 Izglītība un sakari
ENtop term
LVvirstermins
Definīcija:Indeksēšanas termins tezaurā, kas apzīmē visplašāko jēdzienu salīdzinājumā ar citiem indeksēšanas terminiem lejupejošās hierarhiskās attiecībās un kam nav plašāka termina.