Definīcija:Liela gudrība, kas veidojusies no bagātīgas dzīves pieredzes. Indivīds, kuram piemīt viedums, ir bagāts ar atziņām, atklāsmēm, idejām, viņam ir izpratne par lietu kārtību un norisēm pasaulē, tāpēc spēj izteikt pravietojumus, paredzēt nākotnes attīstības gaitu. Viedums izpaužas vārdos, atziņās, attieksmē, arī cilvēka raksturā. Vieduma attīstīšanās notiek pārliecībā par mūžizglītības nepieciešamību, par izglītošanās nepārtrauktību. Viedums kā mērķis stiprina pedagogu, meistaru, mentoru pašapziņu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca