Definīcija:Valsts iestādes vai uzņēmuma vadības uzdots obligāti pildāms konkrēts uzdevums, priekšraksts (kas nav pretrunā ar valsts likumiem un esošajiem noteikumiem) kādai iestādei, uzņēmumam vai personai veikt kādu noteiktu darbību (piem., starpniekam — atrast pircēju precei par pieņemamu cenu, nopirkt preci īsā laikā u. tml. vai arī no kādas darbības atturēties, t. i., preci nepārdot). Δ var būt rakstisks, mutisks, vispārīgs, konkrēts u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENorder
LVpavēle; varants
RUприказ
DEBefehl
FRcommandement; ordre
Definīcija:Iestādes, uzņēmuma vadītāju, vadošas amatpersonas mutisks vai rakstisks oficiāls un obligāts norādījums veikt kādas noteiktas darbības, darba procesā radot ko jaunu, nozīmīgu, nebijušu (piem., izveidot uzņēmumā jaunu ražotni, pieņemt darbā jaunu darbinieku), vai kaut ko pārmainīt, uzlabot u. tml. (piem., mainīt darbinieku savstarpējo pienākumu sadalījumu).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENwarrant
LVvarants
RUваррант
DEWarrant; Lagerschein
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995