Definīcija:Vārda spēja, veidojot sintaktiskus sakarus, piesaistīt citus vārdus noteiktās gramatiskās formās; vārda saistītājspēja. Valence ir atkarīga no vārda leksiskās nozīmes un vārdšķiras. ◊ sintaktiskā valence (sk.); semantiskā valence (sk.); leksiskā valence (sk.); aktīvā valence; pasīvā valence
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVvalence; vērtība
RUвалентность
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
36 Zinātne
LVvalence; vērtība
RUвалентность
Krievu-latviešu stikla tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
64 Tehnoloģija
LVvalence; vērtība
RUвалентность
Krievu-latviešu keramikas tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
64 Tehnoloģija
LVvalence
Definīcija:Lielums, kas kvantitatīvi raksturo atoma spēju veidot ķīmiskus savienojumus ar citiem atomiem vai atomu grupām. Vispusīgu valences jēdziena izpratni dod tikai kvantu mehānika.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
36 Zinātne
LVvalence
RUвалентность
Ķīmija. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVvalence
RUвалентность
Ķīmija. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVvalence
RUвалентность
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVvalence
RUвалентность
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964