Definīcija:1. Vienveidošana, vienotas sistēmas un formas panākšana. 2. Vienādas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana, pēc iespējas cenšoties palielināt esošo izstrādājumu, materiālu lietošanu, arī radot tādas preces, kuras būtu iespējams daudzveidīgi izmantot, u. tml. Pastāv, piem., izstrādājumu Δ, ražošanas procesu Δ, dokumentu Δ u. c. Izstrādājumu unificēšana nozīmē, ka, konstruējot jaunus ražojumus, pēc iespējas vairāk tiek izmantoti esošie modeļi un standartizētas konstrukcijas, detaļas, mezgli un materiāli, panākta t.s. konstruktīvā pārmantojamība. Δ rada iespēju saīsināt izstrādājumu projektēšanas un ieviešanas laiku, padarīt ražošanu masveidīgu, samazināt ražošanas izmaksas un izstrādājumu cenas, kā arī atvieglo patērētāju apgādi ar rezerves daļām. Dokumentu unificēšana nozīmē vienotu veidlapu izstrādāšanu vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem (piem., uzņēmumu bilancēm, pavadzīmēm u. c.). Grāmatvedības uzskaites unificēšana ir vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālo resursu u. c. uzskaitei. Δ veicina standartizēšanu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVunificēšana; unifikācija
RUунификация
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENunification
LVunificēšana; unifikācija
RUунификация
DEVereinheitlichung; Normung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVuifikācija; unificēšana
RUунификация
Krievu-latviešu stikla tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993