Definīcija:Kādas sintaktiskas konstrukcijas apmaiņa pret citu, ievērojot noteiktus likumus, piemēram, darāmās kārtas teikuma pārveidošana ciešamajā kārtā: Mēs apēdām visus ābolus. — Visi āboli tika apēsti. Transformāciju izmanto kā izpētes metodi sintaksē, lai noteiktu regulāras sintaktisko konstrukciju atbilsmes kādā valodā. Transformatīvajā gramatikā — teikuma dziļās struktūras pārveidošana par virsējo saskaņā ar noteiktiem likumiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENtransformation; conversion
LVtransformācija
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
LVtransformācija
RUпреобразование
Eksperimentu plānošanas termini. LZA TK 55. biļetens. — R., 1985.
36 Zinātne
LVtransformācija; pārveidošana
RUпреобразование
Radiotehnikas, skaitļošanas tehnikas un elektrosakaru termini. LZA TK 52. biļetens. — R., 1983
64 Tehnoloģija
ENtransformation
LVtransformācija
RUтрансформация
DETransformation
Definīcija:Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
36 Zinātne
LVtransformācija
RUтрансформация
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
52 Vide
LVtransformācija
RUтрансформация
Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. — R., Zinātne, 1973.
56 Lauksaimniecība
LVtransformācija
RUпреобразование
LZA TK kartotēka
32 Izglītība un sakari
LVtransformācija; pārveide
RUтрансформация
LZA TK kartotēka
32 Izglītība un sakari
LVtransformācija
RUтрансформация; преобразование
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
36 Zinātne
LVtransformācija
RUпреобразование
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959