Definīcija:Vēsturiski izveidojusies un no agrākām paaudzēm pārņemta paraža. Katrai kultūrai, tautai, etniskai grupai ir atšķirīgas tradīcijas, kas tiek izmantotas par tūristu piesaistēm. Piemēram, svētku svinēšanas tradīcijas, iesvētību vai laulību tradīcijas, ražas novākšanas tradīcijas.
Sk. arī kultūra; tūristu piesaiste
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENtradition
LVtradīcija
RUтрадиция
DETradition
FRtradition
Definīcija:Vēsturiski izveidojusies un no iepriekšējām paaudzēm pārņemta paraža (piem., nodarbošanās ar kādu amatu, noteikta produkta lietošana pārtikā), arī pārmantotu uzskatu, darbību u. tml. kopums. Ekonomikā Δ jāņem vērā, veidojot starptautiskā tirgus segmentu apgūšanas stratēģiju.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENcustoms and traditions(IETEICAMS); tradition(PIEĻAUJAMS)
LVparažas un tradīcijas(IETEICAMS); tradīcija(PIEĻAUJAMS)
DESitten und Gebräuche(IETEICAMS); Tradition(PIEĻAUJAMS)
FRcoutumes et traditions(IETEICAMS); tradition(PIEĻAUJAMS); coutumes(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Noteiktā cilvēku grupā, kopienā vai sabiedrībā izveidojies uzskatu, izturēšanās, darbību kopums, ko viena paaudze pārmanto no iepriekšējās paaudzes. Tradīciju raksturojošā iezīme ir kādas darbības regulāra atkārtošana, kas kļūst par rituālu ar noteiktiem simboliem, piemēram, izglītības iestādē tradīcija ir svinēt Zinību dienu, Skolotāju dienu, izlaidumu u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca