Definīcija:Procesa un/vai darbības veids, kurā indivīdi, organizācijas vai sistēmas savstarpēji saistās, sadarbojas, nodrošinot atbalstu un iespēju dalīties pieredzē, mācīties citam no cita, veidot savstarpējas attiecības, kā rezultātā rada tīklu noteiktu mērķu sasniegšanai. Izglītībā un zinātnē tīklojums dod iespēju dalīties zināšanās, resursos un pieredzē, veicinot kopīgu projektu izstrādi un īstenošanu. Tehnoloģiju un datoru tīklu infrastruktūru tīklojums, kur tiek savienotas datoru sistēmas un ierīces, nodrošina datu pārraidi, informācijas pieejamību un apmaiņu vai koplietošanu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENgrid
LVtīklojums
VVC izstrādātie sociālo jautājumu, socioloģijas un statistikas termini